Esi skarbs

novērojums #1 - cik dažādi cilvēki mēdz interpretēt pieklājību un mērenību. šķiet, ka tas pamudina viņus pārbaudīt Tavu pacietības mēru un, kad tas ir pilns un Tu taisnīgi atriez zobus "hei, mazzā, moš pietiks", tad mazās princeses uzrullē mazo lūpiņu un pataisa vēl Tevi par muļķi?! klasiska situācija sabiedriskajā transportā, bet izpaužas arī smilškastē


pamudinājums #2 - izrevidējiet draugu listes un liekuļus izslēdziet no to vidus. tas ir - ja jums arī šāda īpašība diez ko neiet pie sirds. ja nu tomēr uzskatāt, ka tā ir nepieciešama lieta, go ahead!


piezīme #3 - kājas jātur siltas. omes zeķes lieti noder, ja negribat būt slavenais "puņķu lācis 2010 (2011; 2012)". man jau par vēlu, bet nu ārstnieciskos nolūkos arī labi

secinājums #4 - cilvēki, kam tiešām ir nozīme Tavā dzīvē, vienmēr tur arī būs. un tomēr - tā kā kalniešu mūsu vidū nav, vai arī viņi ļooooti veiksmīgi maskējas, dariet sev dārgajiem zināmu, cik ļoti jums tie rūp. tomorrow never comes.
 
piebilde #5 - greifrūts labāk garšo mizots. :) mazais rozā nejaucenis

pārsteigums #6 - iepriecināt ir tik viegli. tāpat kā sagraut. labi, tas nav pārsteigums.

muļķība #7 - ļaut sevi atliet pēc kaut kādiem greiziem standartiem. visi nav Vera Muhina, tāpēc neļauj amatieriem sevi sabojāt
ironisks joks iz dzīves #8 - zaļi āboli arvien ir skābi


prieks #9 - zaļš meloņu brīnums, savukārt, sajaukts ar patiesu siltumu un sapratni, pēc tam neizraisa paģiras

sajūta #10 - klaboši zobi nozīmē, ka ziema klāt. arī 4.stāvā

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru