Kas ir Latvija ? Tev patiks

Pēdējā laikā masu medijos, īpaši internetā, kāds neizprotams sabiedrības kontingents katru dienu čīkst un žēlojas par, lielākoties jau savas neizdarības dēļ, radušos personīgo materiālo un garīgo stāvokli. Un šis kontingents kļūst arvien plašāks. Daudzi ir ļoti veiksmīgi iemācījušies iestāstīt sev, ka visi ir slikti, tikai ne viņi paši. Arvien vairāk ir cilvēki, kam par galveno dienas nodarbi kļūst mūsu zemes – Latvijas vainošana visās savās problēmās. Nevar noliegt, ka mums ir nopietnas problēmas politiskajā sektorā, taču ar Latvijas negatīvu aprunāšanu mēs nepalīdzam ne savai zemei, ne paši sev! Bet visiem pozitīvi cilvēkiem lūdzam nepazaudēt pozitivitāte un neļaut apkārtējam kontingentam to neiespaidot to!
UN ATCERAMIES NEGATĪVISMS BLOĶĒ KREATĪVITĀTI! BET KREATIVITĀTE MUMS IR VAJADZĪGS KĀ ŪDENS!
Tāpēc vēlos atgādināt, ko īsti mums, latviešiem, nozīmē šī valsts (ja vien Jums viņa kaut ko nozīmē)!


Latvija– zeme pie Baltijas jūras ar baltiem liedagiem. Zemienēm, līdzenumiem un lēzeniem pakalniem klāta zeme. Ūdeņiem bagāta – ar tūkstošiem upju, ezeru, avotiem. Ar priežu siliem, egļu vēriem, bērzu birzīm, dižiem ozoliem. Ar bezgalīgiem lielceļiem, ceļiem, takām, taciņām, stigām. Četros gadalaikos krāsas mainīga.

Latvija– Dzintarzeme pie Dzintara jūras. Jau sen, sen dzintaru – saules akmeni izskalo jūra, kas skujkoku sveķus glāstījusi, pulējusi miljoniem gadu. Tūkstošiem gadu senā vēsturē tirgoņi no tālās Grieķijas ceļoja pa Dzintara ceļu uz ziemeļiem, lai iegūtu Baltijas zeltu. Dzintara jūra un šalcošie meži – latvieša dvēseli glāstošie.

Latvija– dzimtā zeme gandrīz 1,3 miljoniem latviešu – baltu pēctečiem, tautai ar senu kultūru, bagātu folkloru, skanīgām balsīm un pašlepnumu, spītību. Zeme, kuru mantojām no zemgaļiem, latgaļiem, kuršiem, sēļiem un lībiešiem. Zeme, kurā vēl runā vienā no vecākajām valodām pasaulē.

Latvija– zeme krustcelēs. Zeme, kurā slēpjas kaut kas tāds, kas pievelk citas „lielās un varenās tautas”. Zeme, kur visi konflikti radušies ne šeit, bet ienesti no ārpuses. Likteņupe Daugava mūs pietuvināja kaimiņzemēm, deva atzīšanu un bagātību, bet atnesa arī daudz posta, uz saviem ūdeņiem atvezdama svešiniekus ar ļaunām domām.

Latvija– valsts Ziemeļeiropā, pa vidu starp abām pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, un austrumos robežojas ar Krieviju, dienvidaustrumos – ar Baltkrieviju. Kā patstāvīga, neatkarīga valsts Latvijas Republika ir jauna – proklamēta 1918.gada 18.novembrī. Trauksmainā laikā dzimusi, kauju ugunīs nosargāta valsts.

Latvija – valsts ar četriem atšķirīgiem kultūrvēsturiskiem reģioniem. Latgale – Māras zeme, zilo ezeru zeme, kas izauklējusi ideju par Latvijas valsti. Vidzeme - augsto pakalnu zeme, kas Latvijai deva valsts galvaspilsētu, karogu, himnu. Zemgale – Latvijas labības klēts, kas Latvijai deva pirmos valsts prezidentus. Kurzeme – Dievzemīte, kas sevī glabā spilgtas atmiņas par īstu valstisku veidojumu – Kurzemes-Zemgales hercogisti un Latvijas valstij deva daļu no sava ģerboņa – Kurzemes lauvu.

Latvija - krāsaina, valdzinoša, pārsteidzoša, pacietīga, pretrunīga, noslēpumaina.... Atsaucas patiesai mīlestībai un cieņai. Ļaujas atvērties tiem, kas pret viņas iepazīšanu izturas nopietni, visu tver dziļāk, cenšas izprast.


Tikai un vienīgi no mums, latviešiem, ir atkarīga mūsu zemes un mūsu valsts nākotne! Neviens cits neko mūsu vietā nedarīs. Ceļamies no krēsliem un rīkojamies! Nevajag klausīties tādos, kas visu redz tikai sliktu un drūmu – pesimisms ir lipīgs. Ignorēsim tādus!


(c) : Raivis Lipjāns

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru