Mūsdienu paradokss
pēc Džordžs Karlins.
Mums ir augstākas mājas, bet zemāki merķi;
Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
Mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.
Mums ir lielākas mājas, bet mazākas gimenes;
Vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika;
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
Vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju;
Vairāk ekspertu, tomēr vairāk problēmu;
Vairāk zāļu, bet mazāk veselības.
Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,
ceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz,
skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk reti lūdzam Dievu.
Mēs esam daudzkāršojuši savus īpašumus,
Bet samazinājuši savas vērtības.
Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un
Neieredzam pārāk bieži.
Mēs esam iemācījušies kā izdzīvot, bet nevis dzīvot,
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei, nevis dzīvi – gadiem.
Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,
Bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.
Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks, Greznāku namīpašumu un izpostīto māju laiks.
Atcerieties – pavadiet laiku ar saviem mīļajiem,
Jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atcerieties – pasakiet laipnu vārdu kādam, kurš lūkojas uz jums uz augšu
Ar apbrīnu, jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā.
Atcerieties dāvāt siltu apskāvienu kādam, kurš ir jūsu tuvumā,
Jo tas ir vienīgais dārgums, ko varat dāvinat no sirds
Un kas nemaksā ne centa.
Atcerieties pateikt "Es tevi milu" savam dzīves draugam un saviem mīļlajiem, bet galvenais, tā arī domājiet.
Atvēliet laiku mīlestībai,
Atvēliet laiku sarunām,
Atveliet laiku pārdomām..
