Mīlestība vispār ir interesanta parādība :)) Manuprāt, ja cilvēks to atklāj iekš sevis(ir bijuši tik daudzi gadsimti, kas apspieduši šo cilvēcisko sajūtu, es uzskatu, ka pirmsākumos, tas bija tas pats, kas tagad elpot, tā bija pilnīgi normāla parādība, tikai tagad tas ir kkā īpaši) viņš vienkārši nespēj to turēt sevī iekšā - viņš to dāvā jebkurai dzīvai radībai, priekšmetam, lietai, jebkam, kāpēc gan ne :) jāāā mīlestības pat var būt vairākas reizes dzīvē, manuprāt..... :) kas varētu likt tam nenotikt???? bailes, ne jau tās, kas mūs pasargā mūsu dzīvības aizsargāšanai, bet tās kuras mēs esam iemācījušies/uzsūkuši no apkārtējās vides/sabiedrības....mums ir bail dzīvot, bail vilties, bail smaidīt, bail darīt....no visa bail, bet vai tad dzīve mērķis nav nodzīvot šo dzīvi??? nauda, vara, statuss sabiedrībā, tās ir tikai blakus lietas, manuprāt, tas nav mērķis.
Mērķis ir nodzīvot dzīvi tā, lai kad pienāk mirklis aiziet no šīs pasaules, es aizietu ar plašu smaidu sejā, zinot, ka esmu mēģinājis darīt daudz ko, bet baidījies maz no kā :) vienvārdsakot, esmu dzīvojis nevis eksistējis dienu no dienas un tā visu dzīvi.
Nu lūk :D, turpinot par mīlestību, atmetot bailes, ka atkal var aiziet mūsu jauniegūtā mīla, mēs nebeigsim mīlēt nekad, jo tas būs dabisks/cilvēcisks process, mēs pat nevaram saskaitīt, cik cilvēki nāk un iet mūsu dzīvē, uiiii to ir tik daudz :) tad kāpēc neļaut tiem dažiem(protams, ja tādi ir) uzturēties ar mums kādu laiciņu ilgāk, un izbaudīt to mirkli??? Mums ir dotas tik daudz iespējas, bet izmantojam tik maz.......
